Kāpēc nošāvās Grūtups?

Kas lika advokātam ķerties pie tik radikālām metodēm, lai noslēgtu rēķinus ar dzīvi?

Pielika punktu pats

Policija pieļauj, ka advokāts nošāvies, taču apstiprinājumam pagaidām vēl notiek tiesu medicīniskā un ballistiskā ekspertīzes. Starp citu, šajā namā mitinās arī Valsts prezidents Andris Bērziņš.

Visticamāk, ka Grūtupa pēdējās pārdomas un pašnāvības iemesli izklāstīti viņa atstātajā pirmsnāves vēstulē, taču tās saturu zina tikai likumsargi un advokāta tuvākie cilvēki. Neoficiāla informācija liecina, ka Grūtups bijis dzīvoklī viens pats, policiju par notikušo jau dažas minūtes pēc liktenīgā šāviena informējuši advokātam tuvi cilvēki, kas arī mitinājušies šajā pat dzīvoklī. Ierocis piederējis pašam juristam. Pēc neoficiālas informācijas, Grūtupam bijušas smagas veselības problēmas, ja precīzāk - onkoloģiska saslimšana. To radiostacijā «Baltkom» apliecinājis arī Saeimas deputāts, Grūtupa grāmatu tulkotājs Nikolajs Kabanovs. «Zinu, ka pēdējos gadus Andris slimoja ar onkoloģiju. Viņam bija ļoti nopietnas sāpes, taču viņš ar šo slimību cīnījās. Acīmredzot rezultātā viņš nolēma aiziet [no dzīves] pats, jo nevēlējās, lai viņu pamestu veselais saprāts. Mēdz būt tā, ka cilvēki saglabā bioloģisko dzīvību, bet zaudē cilvēcisko veidolu. Andris nolēma pielikt punktu pats,» tā Kabanovs.

Ar neizturamām sāpēm

Pēc »VZ« rīcībā esošās neoficiālās informācijas, Grūtupu pēdējos gados mocījis vīriešu lāsts – prostata. «Andris Grūtups pēdējoreiz piezvanīja pirms nedēļas. Esot ko teikt latvju tautai. Telefoniski pasmaidījām, ka nu jau atkal būs par ko sulīgi parunāt un interviju uzrakstīt. Tad tiekamies? Jā, vienīgi... «Es vairs neizeju no mājas. Mēs varam intervēties tikai telefoniski,» viņš teica, piebilzdams, ka sāpes ir tik nomācošas, ka viņam šķiet – ar tām viņš apgrūtinās visu pasauli, ja vien izies kaut kur ārpus sava mitekļa,» atvadu vārdos «Neatkarīgajā Rīta Avīzē» pauž publiciste Elita Veidemane. Lai gan sazināšanās bija plānota šajā nedēļā, advokāts to sagaidīt vairs nespēja... Pēdējā laikā Grūtups ārā izgājis tikai uz kādu stundiņu, balstoties uz spieķa, bet pēc tam atkal ieslēdzies četrās sienās. «Uzskatu, ka tā bija vīrišķīga rīcība: pārstāt mocīt gan sevi, gan savus tuvos ar pastāvīgām, neremdināmām sāpēm,» raksta Veidemane, un, cita starpā, šādam viņas vērtējumam ir pievienojušies ļoti daudzi.

Par savu smago slimību Grūtups zināja sen. »VZ« jau 2011. gada nogalē rakstīja par ļoti iespaidīgi noformēto kapavietu - Zviedrijas melnā granīta memoriālu, kas pēkšņi bija uzradusies pie Rīgas I Meža kapu ieejas. Tas gan nebija gluži likumīgi, jo šie ir daļēji slēgtie kapi, bet Rīgas domes noteikumi paredz – daļēji slēgtā kapsētā mirušos atļauts apbedīt ģimenes kapavietās, savukārt jaunu kapavietu ierādīšana ir ierobežota. Kapavietu var paplašināt, ja daļēji slēgtajā kapsētā jau atrodas ģimenes apbedījums, taču to dara, pamatojoties uz dzimtsarakstu iestādes izdotu miršanas apliecību vai izziņu, bet ne agrāk. Šoreiz memoriāls «Melnā pērle» (tieši tā to sauc) radās agrāk, un, cik noprotams, tieši te tiks guldīts Grūtups. Pašvaldības amatpersonas toreiz taisnojās, ka šis memoriāls esot tikai «paraugs», kuru tur novietojusi akmens apstrādes firma, tomēr šī versija, protams, neiztur nekādu kritiku. Par minēto »VZ« publikāciju toreiz ļoti sašutis bija pats Grūtups, kurš to uzskatīja par jaukšanos viņa privātajās lietās un telefonsarunā raksta autorei uzkliedza, vai viņa zinot, ka viņam ir vēzis...

Precedenti jau ir bijuši

Latvijā nav bieži gadījumi, kad pašnāvību izdara sabiedrībā pazīstamas, ar politikas augstākajiem ešeloniem saistītas personas, kur nu vēl izdara to nošaujoties. Taču šādi precedenti ir bijuši, tiesa, teju pirms 17 gadiem. 1997. gada 4. novembrī Latviju pāršalca neticama vēsts, ka savā dzīvoklī Rīgā, Druvienas ielā nošāvies Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētājs Atis Kramiņš. Augsta ranga ierēdnis pašnāvību izdarīja ar sev piederošo «Makarov» tipa pistoli. Arī Kramiņš bija atstājis pirmsnāves vēstuli, kurā, pēc neapstiprinātas informācijas, par savu pašnāvības iemeslu norādījis konfliktu ar sievu. To pieļāva arī toreizējais Kriminālpolicijas priekšnieks Aloizs Visvaldis Blonskis, kurš bija stāstījis, ka Kramiņam bijis nopietns strīds ar sievu - viņa pat pametusi dzīvokli.

Pagāja tikai knapi mēnesis, kad latvju zemi šokēja līdzīga vēsts – šoreiz rēķinus ar dzīvi noslēdza augsta ranga «Latvijas ceļa» politiķis, Saeimas deputāts un arī Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs Andris Līgotnis, kura izvēle krita uz «Glock 19». Līgotnis nošāvās 14. decembrī, būdams savā Rīgas dzīvoklī. Arī toreiz par iespējamo pašnāvības iemeslu tika minēta smaga slimība, bez tam politiķi mocījusi vientulība – Līgotnis sadzīvē bija ļoti noslēgts cilvēks.