Šobrīd esam nonākuši izšķirošas robežšķirtnes priekšā - ja ne tagad, tad tūlīt būs par vēlu. Rakstnieks un publicists Otto Ozols portālam TVNET paudis viedokli, ka šajās Saeimas vēlēšanās vairāk nekā jebkad izšķirsies - Latvija pastāvēs un plauks vai lēnām iznīks mutuļojošajos globalizācijas ūdeņos.

Vispirms viņš atgādināja, ka šajās vēlēšanās mēs balsosim par Saeimu, kas sagaidīs Latvijas Republikas 100. gadu jubileju.

«Tā sanācis, ka šī simboliskā jubileja ir ārkārtīgi nopietna robežšķirtne Latvijas valsts pastāvēšanai.

Šajās vēlēšanās vairāk nekā jebkad izšķirsies - Latvija pastāvēs un plauks vai lēnām iznīks mutuļojošajos globalizācijas ūdeņos.

VĒLĒŠANU IECIRKŅI RĪGĀ : www.cvk.lv/iecirkni/?id=0100

Pirms 100 gadiem mūsu senčiem situācija bija tikpat dramatiska - Latviju bija nopostījis Pirmais pasaules karš, simtiem tūkstoši bija devušies bēgļu gaitās, valsts bija burtiski drupās. Mūsu senči atrada sevī spēku, mobilizējās un radīja skaistu, modernu, stabilu un labklājīgu valsti. Valsti, kas ar savu moderno konstitūciju, sociālajiem likumiem, tautu sadzīvošanu bija piemērs visai Eiropai. Valsts pamatlicēji, visi Latvijas pilsoņi, mūsu senči ticēja, un sapnis piepildījās.»

Pēc Ozola uzskatiem, šodien ir mūsu kārta noticēt.

«Vispirmām kārtām pašiem sev. Rast spēku nepadoties, domāt un rīkoties kopā. Var daudz diskutēt par problēmām, kuras ir milzušas gadiem, bet fakti ir nenoliedzami - valsti bijuši spiesti pamest ārkārtīgi daudz mūsu līdzpilsoņu, padomju režīma atstātais mantojums bijis ārkārtīgi smags gan ekonomiski, gan morāli.

Mēs varam mobilizēties vienreiz valodas aizstāvībai, bet tikpat svarīgi ir vienoties, ka visiem kopīgi ir jārada tāda sabiedrība, tāda labklājība, kurā mēs droši varam nodrošināt nākotni mūsu bērniem, mazbērniem - cilvēkiem, kuri nesīs mūsu valodu, kultūru, tradīcijas nākotnē.

Tāpat mūs sagaida milzīgi izaicinājumi ar iepriekš radīto demogrāfijas bedri, sabiedrības novecošanu, pensiju sistēmu reformēšanu, saprātīgām un godprātīgām nodokļu reformām. Tikpat svarīgi ir atrast risinājumus, kā veiksmīgi saglabāt Latvijas ekonomiku lielo globālo satricinājumu laikā. Nav šaubu, ka mūsu zemi ir iekārojušas un iekāros dažādas lielvaras no visām debespusēm. Viņi meklēs iespējas sēt šaubas un neticību.

Šobrīd mēs esam nonākuši izšķirošas robežšķirtnes priekšā - ja ne tagad, tad tūlīt būs par vēlu.

Lai nenobītos, atrisinātu visās minētās problēmas gudrā un godprātīgā veidā - mums ir jāuztic nākamā Saeima labākajiem no labākajiem, godīgākajiem no godīgākiem un, nenoliedzami, gudrākajiem. Protams - būs cilvēki, kuri mūs mēģinās šķelt un sēt šaubas. Mēs viņus dzirdam jau tagad. Tāpat kā mūsu senčiem pirms simts gadiem - ir jārod spēks tam stāvēt pāri. Ar sirdi, garu un prātu.»
Rakstnieks turpina savas pārdomas: «Ko šodien kā viens jo jums, Latvijas pilsoņiem, varu teikt? Pazīstot Eiropas attīstīto un pieredzējušo demokrātiju valstis, kur patiešām var runāt par taisnīgām un stabili labklājīgām valstīm, varu apliecināt - viņiem šī labklājība nav nākusi vienā dienā. Viņi ir desmitgades neatlaidīgi strādājuši, lai pilnveidotu, attīrītu savas politiskās sistēmas, politiķus, partijas. Ar katrām vēlēšanām uzstādot aizvien augstākas prasības, standartus.

Gluži kā Latvijā - viņi savulaik ir piedzīvojuši vilšanās, šaubas, krīzes un satricinājumus. Bet viņi nepadevās un soli pa solim, ar katrām jaunām vēlēšanām būvēja un uzbūvēja tādas valstis, kuras šodien apbrīnojam un pat meklējam patvērumu. Ticot demokrātijai, aktīvi piedaloties vēlēšanās un citās politiskajās aktivitātēs, Latvija ar laiku kļūs tikpat spēcīga un labklājīga, kāda tā bija pirms kara.

Ja šodien ļausimies kūtrumam, tad Latviju saēdīs korupcija, kā tas notika Ukrainā.

Nepārspīlējot - tieši tā arī būs mūsu izvēle sestdien, 4. oktobrī.»
Holmss Smalkās aprindas – skandalozi un tieši