Tūkstošu vērtu gleznu Straujuma cer prihvatizēt par 25 eiro
Skaisti!
Publicēts: , Komentāri: 0
Demisionējusī Ministru prezidente Laimdota Straujuma pie iespējas par 25 eiro no valsts "prihvatizēt", iespējams, tūkstošus vērtu gruzīnu mākslinieces gleznu ir tikusi, pateicoties valsts varai tradicionāli cieši pietuvinātās Nacionālā mākslas muzeja direktorei Mārai Lācei, kura pati atzīst - neesot darījusi neko, lai mēģinātu noskaidrot, kāds cenu līmenis ir šīs mākslinieces darbiem, vēsta portāls Pietiek.com .
Kā jau ziņots, respektablā Saatchi Art interneta mājas lapa rāda, ka pašlaik Rusiko Čikvaidzes gleznas tiek piedāvātas par cenu, kas ir no 2000 līdz pat 10 000 ASV dolāru. Taču šīs pazīstamās gruzīnu mākslinieces gleznu, kas ir tikusi uzdāvināta Straujumai kā Ministru prezidentei, demisionējušajai valdības vadītājai būs tiesības no Latvijas valsts atpirkt par mikroskopisku cenu - 25 eiro.
Šāda "prihvatizācijas" iespēja Straujumai pavērusies tāpēc, ka par šādu summu gleznu ir novērtējusi oficiāli izveidotā dāvanu novērtēšanas komisija. Valdības noteikumi nosaka, ka dāvanas saņēmējs līdz amata pienākumu pildīšanas beigām vai triju mēnešu laikā pēc amata pienākumu pildīšanas beigām ir tiesīgs iesniegt komisijai iesniegumu par dāvanas vai dāvanu izpirkšanu.
Arī citas dāvanas, ko nolēmusi izpirkt Straujuma, novērtēšanas komisija ir nocenojusi fantastiski lēti: zīda šalle novērtēta par 30 eiro, Ķīnas zīda somiņa - 25 eiro, Meisenes porcelāna trauciņš tējai - 30 eiro (ar to, cik patiesībā maksā Meisenes porcelāns, iespējams iepazīties, piemēram, šeit).
Taču, kamēr šo dāvanu vērtība vēl ir diskutabla, citādi ir ar Čikvaidzes gleznu, jo šīs mākslinieces gleznas, kā to apliecina publiski pieejami dati, atrodas pilnīgi citā cenu kategorijā. Līdz ar to ir pamatotas aizdomas, ka, pateicoties dāvanu izvērtēšanas komisijas nolaidībai vai arī kādam tai izteiktam "lūgumam", valstij ar šo dāvanu "prihvatizāciju" var tikt nodarīti tūkstošos eiro mērāmi zaudējumi.
Kā skaidro Valsts kanceleja, komisija dāvanu, kuras saņēmis Ministru prezidents vai Ministru prezidenta biroja darbinieki oficiālo vai darba vizīšu laikā Latvijā vai ārvalstīs, novērtēšanai un norakstīšanai (2014.gada 27.jūnija Valsts kancelejas direktores Elitas Dreimanes rīkojums nr. 57 “Par novērtēšanas un norakstīšanas komisiju izveidi”) pašlaik sastāv faktiski tikai no ierēdņiem, kuriem orientēšanās mākslas jautājumos nav specialitāte.
Komisijas priekšsēdētāja ir Maija Lāce, Komunikācijas departamenta konsultante, viņas vietnieks ir Antons Bračka, Valsts kancelejas direktora palīgs, bet komisijas locekļi - Laura Titāne, Komunikācijas departamenta konsultante, Inga Vutkeviča, Ministru prezidenta sekretāre, Olga Sorokovaja, Finanšu nodaļas vadītāja vietniece, Rita Briede, Finanšu nodaļas vecākā referente, un Vita Žindika, Ministru prezidenta biroja konsultante. Šī komisija Straujumai pasniegtās dāvanas izvērtējusi pagājušā gada 23.decembrī.
Taču saskaņā ar noteikumiem "dāvanu vērtību komisija nosaka atbilstoši Latvijas tirgus cenām, ja nepieciešams, pieaicinot ekspertu, un sastāda dāvanas novērtēšanas aktu". Straujumas dāvanu vērtēšanā tikuši pieaicināti divi eksperti - Latvijas Nacionālā mākslas muzeja direktore Māra Lāce un Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja Krājuma nodaļas vadītāja Anita Gailiša. Tieši pateicoties Lāces "eksperta viedoklim" Straujuma tad arī ieguvusi izdevīgo šīs valsts mantas "prihvatizācijas" iespēju.
Pati Lāce Pietiek bez mulsuma atzina, ka neesot pat mēģinājusi noskaidrot, kāds ir gruzīnu mākslinieces gleznu cenu līmenis. "Protams, ka nē. Protams, ka nē," skanēja Mākslas muzeja direktores atbilde uz jautājumu, vai viņa ir apskatījusies kādos katalogos vai internetā, cik maksā šīs mākslinieces darbi.
No Mākslas muzeja direktores sacītā izrietēja, ka viņai ļoti būtisks faktors šķitis... gleznas izmērs. "Mazs darbiņš, ļoti maziņš, gana neievērojams," - tieši pēc šāda kritērija tad arī noteikta gleznas "prihvatizācijas" vērtība.
Interesanti, ka no Mākslas muzeja direktores kā Valsts kancelejas oficiāli pieaicinātas ekspertes teiktā izrietēja - viņa neuzskatot, ka būtu kaut jel kā atbildīga par savu eksperta viedokli, uz kura pamata noteikta konkrētas gleznas un citu dāvanu cena.
"Kā tad mēs varam valstij nodarīt zaudējumus? Kā jums šķiet? Nekāds papīrs par materiālo atbildību nav jāparaksta, neviens nav materiāli atbildīgs, jo tad neviens neies un neko nevērtēs," Pietiek paziņoja Lāce.
Kā zināms, Pietiek jau ir nosūtījis oficiālu iesniegumu Valsts policijas priekšniekam, aicinot sākt kriminālprocesu par šo tīšo vai nolaidības pēc notikušo valsts apzagšanas vai apkrāpšanas mēģinājumu.
Kā jau ziņots, respektablā Saatchi Art interneta mājas lapa rāda, ka pašlaik Rusiko Čikvaidzes gleznas tiek piedāvātas par cenu, kas ir no 2000 līdz pat 10 000 ASV dolāru. Taču šīs pazīstamās gruzīnu mākslinieces gleznu, kas ir tikusi uzdāvināta Straujumai kā Ministru prezidentei, demisionējušajai valdības vadītājai būs tiesības no Latvijas valsts atpirkt par mikroskopisku cenu - 25 eiro.
Šāda "prihvatizācijas" iespēja Straujumai pavērusies tāpēc, ka par šādu summu gleznu ir novērtējusi oficiāli izveidotā dāvanu novērtēšanas komisija. Valdības noteikumi nosaka, ka dāvanas saņēmējs līdz amata pienākumu pildīšanas beigām vai triju mēnešu laikā pēc amata pienākumu pildīšanas beigām ir tiesīgs iesniegt komisijai iesniegumu par dāvanas vai dāvanu izpirkšanu.
Arī citas dāvanas, ko nolēmusi izpirkt Straujuma, novērtēšanas komisija ir nocenojusi fantastiski lēti: zīda šalle novērtēta par 30 eiro, Ķīnas zīda somiņa - 25 eiro, Meisenes porcelāna trauciņš tējai - 30 eiro (ar to, cik patiesībā maksā Meisenes porcelāns, iespējams iepazīties, piemēram, šeit).
Taču, kamēr šo dāvanu vērtība vēl ir diskutabla, citādi ir ar Čikvaidzes gleznu, jo šīs mākslinieces gleznas, kā to apliecina publiski pieejami dati, atrodas pilnīgi citā cenu kategorijā. Līdz ar to ir pamatotas aizdomas, ka, pateicoties dāvanu izvērtēšanas komisijas nolaidībai vai arī kādam tai izteiktam "lūgumam", valstij ar šo dāvanu "prihvatizāciju" var tikt nodarīti tūkstošos eiro mērāmi zaudējumi.
Kā skaidro Valsts kanceleja, komisija dāvanu, kuras saņēmis Ministru prezidents vai Ministru prezidenta biroja darbinieki oficiālo vai darba vizīšu laikā Latvijā vai ārvalstīs, novērtēšanai un norakstīšanai (2014.gada 27.jūnija Valsts kancelejas direktores Elitas Dreimanes rīkojums nr. 57 “Par novērtēšanas un norakstīšanas komisiju izveidi”) pašlaik sastāv faktiski tikai no ierēdņiem, kuriem orientēšanās mākslas jautājumos nav specialitāte.
Komisijas priekšsēdētāja ir Maija Lāce, Komunikācijas departamenta konsultante, viņas vietnieks ir Antons Bračka, Valsts kancelejas direktora palīgs, bet komisijas locekļi - Laura Titāne, Komunikācijas departamenta konsultante, Inga Vutkeviča, Ministru prezidenta sekretāre, Olga Sorokovaja, Finanšu nodaļas vadītāja vietniece, Rita Briede, Finanšu nodaļas vecākā referente, un Vita Žindika, Ministru prezidenta biroja konsultante. Šī komisija Straujumai pasniegtās dāvanas izvērtējusi pagājušā gada 23.decembrī.
Taču saskaņā ar noteikumiem "dāvanu vērtību komisija nosaka atbilstoši Latvijas tirgus cenām, ja nepieciešams, pieaicinot ekspertu, un sastāda dāvanas novērtēšanas aktu". Straujumas dāvanu vērtēšanā tikuši pieaicināti divi eksperti - Latvijas Nacionālā mākslas muzeja direktore Māra Lāce un Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja Krājuma nodaļas vadītāja Anita Gailiša. Tieši pateicoties Lāces "eksperta viedoklim" Straujuma tad arī ieguvusi izdevīgo šīs valsts mantas "prihvatizācijas" iespēju.
Pati Lāce Pietiek bez mulsuma atzina, ka neesot pat mēģinājusi noskaidrot, kāds ir gruzīnu mākslinieces gleznu cenu līmenis. "Protams, ka nē. Protams, ka nē," skanēja Mākslas muzeja direktores atbilde uz jautājumu, vai viņa ir apskatījusies kādos katalogos vai internetā, cik maksā šīs mākslinieces darbi.
No Mākslas muzeja direktores sacītā izrietēja, ka viņai ļoti būtisks faktors šķitis... gleznas izmērs. "Mazs darbiņš, ļoti maziņš, gana neievērojams," - tieši pēc šāda kritērija tad arī noteikta gleznas "prihvatizācijas" vērtība.
Interesanti, ka no Mākslas muzeja direktores kā Valsts kancelejas oficiāli pieaicinātas ekspertes teiktā izrietēja - viņa neuzskatot, ka būtu kaut jel kā atbildīga par savu eksperta viedokli, uz kura pamata noteikta konkrētas gleznas un citu dāvanu cena.
"Kā tad mēs varam valstij nodarīt zaudējumus? Kā jums šķiet? Nekāds papīrs par materiālo atbildību nav jāparaksta, neviens nav materiāli atbildīgs, jo tad neviens neies un neko nevērtēs," Pietiek paziņoja Lāce.
Kā zināms, Pietiek jau ir nosūtījis oficiālu iesniegumu Valsts policijas priekšniekam, aicinot sākt kriminālprocesu par šo tīšo vai nolaidības pēc notikušo valsts apzagšanas vai apkrāpšanas mēģinājumu.
Avots: Pietiek.com
Pievienot Komentāru
Jaunākās