BOB MARLEY – ONE LOVE

Official Tribute Show, 21. augustā Dzintaru koncertzālē!

BIĻEŠU CENAS UN IEGĀDE ŠEIT

Ne vien regeja žanra cienītāji, bet ikviens, kuram nozīmē kāda dižgara atstātās pēdas pasaules mūzikas vēsturē, var sarosīties īpašam koncertam. 

2024. gada 21. augusta vakarā Dzintaru koncertzālē notiks pasaules regeja karaļa BOB MARLEY Tribute Show!

BILŽU GALERIJĀ BOBA MĀRLIJA BĒRNI UN MĀKSLINIEKA DZĪVES MIRKĻI LAIKU LOKOS

Iespaidīgs, vērienīgs un neaizmirstams šovs, kurā izskanēs Boba Mārlija radītā mūzika visā tās krāšņumā, par to gādās oficiālais „Bob Marley Tribute” šova sastāvs ar Maiklu Entonu Filipsu (Michael Anton Phillips jeb Cheesy) un septiņiem profesionāliem mūziķiem, regeja leģendas līdzgaitniekiem.

Grupas dalībnieki ir kopā muzicējuši ar tādām pasaules zvaigznēm kā „The Mighty Diamonds”, Dennis Brown, Rankin Roger, „The Beat”, „Burning Spear”, „Apache Indian”, „Johnny 2 Bad”, Errol Dunkley, George and Desmond Decker, „Musical Youth” un daudziem citiem.

Divu stundu garajā šovā klausītājiem tiks prezentēti visi Boba Mārlija lielākie hiti: „Is This Love”, „No Woman No Cry”, „Waiting in Vain”, „Exodus”, „I Shot The Sheriff”, „Jamming”, „Could You Be Loved” un, protams, „One Love”.

 

Paši jamaikieši regeju iepazina pagājušā gadsimta 60. gadu pirmajā pusē. Desmit gadus vēlāk regeju zināja jau visā pasaulē, un tas, galvenokārt pateicoties Bobam Mārlijam un viņa veidotās grupas „The Wailers” straujajai popularitātei, kā arī virknei citu leģendāru Jamaikas mūziķu ietekmei. Par regeja dižo nozīmi vēsturē liecina arī tas, ka kopš 2018. gada ir iekļauts UNESCO Nemateriālā kultūras mantojuma sarakstā.

Regejs ienāca kā pilnīgi jauns svaigums pasaules mūzikas apritē pagājušā gadsimta 60.–70. gados. Tas tolaik nebija īsti raksturīgs nevienam citam tā brīža mūzikas stilam, ja neskaita atsevišķus regeja aizmetņus radniecīgos stilos Jamaikā. Turklāt vārdos arvien spilgtāk izpaudās politiski un sociāli pilsoniskie jautājumi. 


Plašajā muzikālo virzienu pasaulē regejs ielauzās ar savu daudzveidīgo salikumu – tas ir dabiskā ceļā veidojies žanrs, kurā saplūda Karību salu tradicionālā mūzika ar džeza, soula un blūza skaņām, klāt pievienojoties arī Āfrikas tradicionālās mūzikas elementiem. Liela ietekme regeja attīstībai bija reliģiskajai kustībai rastafari, kas sludināja visu melnādaino ļaužu atpestīšanu debesu valstībā no balto cilvēku uzspiestās kundzības pasaulīgajā dzīvē.

Nākamgad Bobam Mārlijam (īstajā vārdā – Roberts Nesta „Bobs” Mārlijs) apritētu 80 gadu. Viņš ir dzimis 1945. gada 6. februārī Nainmalā (Jamaika). Mārlijam bija dota balss, kuru viņš izmantoja kultūras un politikas veicināšanai pasaulē Jamaikas labā.

Mārlijs bija dziedātājs, dziesmu rakstnieks un mūziķis. Bobs bija ritma ģitārists un galvenais dziedātājs grupā „The Wailers”, kas izveidojās 1963. gadā. Tieši grupas debijas platē „The Wailing Wailers” (1965) pirmoreiz izskanēja vēlākā regeja himna „One Love” (tā savu pasaulē slavenāko skanējumu ieguva grupas 1977. gada izcilajā albumā „Exodus”, kad tā bija plaši zināma jebkurā kontinentā).

Īsto izlaušanos pasaulē grupa piedzīvoja tad, kad noslēdza līgumu ar ierakstu kompāniju „Islands Records”. Tās paspārnē 1973. gadā iznāca uzreiz divi albumi – „Catch a Fire” un „Burnin'”. Īpaši otrs kļuva nozīmīgs, jo Boba Mārlija sacerētā dziesma „I Shot The Sheriff” Anglijā vien tika pārdota vairāk nekā 200 000 kopijās. Par megahitu visā pasaulē to padarīja leģendārais Ēriks Kleptons.

 

Bobam Mārlijam un „The Wailers” kopumā iznāca 13 studijas plates un vairāki koncertieraksti, taču par visu laiku pārdotāko izdevumu kļuva  „Legend” (1984). Šī mūzikas revolucionāra un grupas kopīgi radīto 14 spilgtāko hitu izlase līdz šai dienai ir pārdota vairāk nekā 25 mlj. kopijās!

Pats Bobs Mārlijs noteikti būtu vēlējies pieredzēt šādas pasaules līmeņa uzstāšanās vēl šodien, tomēr nelaimīga veselības ķibele strauji mainīja visu. 1977. gadā viņam diagnosticēja ļaundabīgu melanomu, kas pēc traumas futbola spēlē bija izveidojusies kājas īkšķī. Viņam ieteica īkšķi amputēt, taču Bobs spītīgi atteicās, ko vēlāk nožēloja. 1980. gadā vēzis bija izpleties jau plaušās, kuņģī un smadzenēs. Viņš vēl centās glābt savu dzīvību un devās ārstēties uz Vāciju, taču vēzis jau bija kļuvis neapturams.

Boba Mārlija pēdējā uzstāšanās notika 1980. gada 23. septembrī Pitsburgā, ASV. Mūžībā viņš devās 1981. gada 11. maijā, būdams tikai 36 gadus jauns. Dzimtajā Jamaikā atvadīšanās no dižgara notika valsts mērogā, galveno uzrunu teica valsts premjers. Bēres notika pēc Etiopijas pareizticības un rastafari tradīcijām. 

Līdzās Bobam Mārlijam zārkā bija mūziķa iemīļotā sarkanas krāsas „Gibson Les Paul” ģitāra un Bībele, kas atvērta 23. psalmā. Mūziķa piemiņai tika izveidots memoriālais muzejs, kas ir viena no iecienītākajām apmeklējumu vietām Kingstonā (Jamaikā).


Savukārt pavisam nesen kinoteātros Latvijā sākta biogrāfiskās drāmas „Bobs Mārlijs: One Love” demonstrēšana. Tā ļaus dziļi ielūkoties leģendārā mūziķa dzīves gājumā, viņa mīlestības un vienotības vēstījumā, kas iedvesmo visu pasauli. Filma tapusi sadarbībā ar Mārliju ģimeni, un galveno lomu filmā atveido Kingslijs Ben-Adirs.

UZZIŅAI:

Roberts "Bobs" Nesta Mārlijs (angļu: Robert "Bob" Nesta Marley; dzimis 1945. gada 6. februārī, miris 1981. gada 11. maijā) bija Jamaikas mūziķis. 

Viņš bija vokālists, komponists un ģitārists ska, rocksteady un regeja grupās The Wailers (1964—1974) un Bob Marley & the Wailers (1974—1981). Bobs Mārlijs ir viens no pazīstamākajiem regeja izpildītājiem. Viņš ir popularizējis jamaikiešu mūziku un rastafari kustību citur pasaulē.



Boba Mārlija pazīstamākie hiti ir I Shot the Sheriff, No Woman, No Cry, Exodus, Could You Be Loved, Stir It Up, Jamming, Redemption Song, One Love, Bad Boys un kopā ar The Wailers, Three Little Birds, kā arī pēc nāves — dziesmas Buffalo Soldier un Iron Lion Zion. 

Izlases albums Legend, kurš tika izdots 3 gadus pēc Boba Mārlija nāves, ir regeja visvairāk pārdotais albums un ir saņēmis 10 reizes platīnu ASV, kā arī pārdots 20 miljons kopijās visā pasaulē.

Mārlijam 1977. gadā diagnosticēja onkoloģisku saslimšanu, melanomu, tomēr viņš turpināja rakstīt dziesmas, uzstāties koncertos. 1981. gadā, 36 gadu vecumā, Mārlijs nomira. Jau pēc nāves, 2001. gadā, Mārlijam piešķīra zvaigzni Holivudas Slavas alejā, kā arī Grammy balvu par mūža ieguldījumu.


Holmsa tūrisma ceļvedis šeit