Vējonis ir smagi kļūdījies un izgāzies, jo pats nespēj pildīt savu solījumu

Vējonis ir smagi kļūdījies, jo pats nespēj pildīt savu solījumu. Diemžēl.

Kopš 2015.gada 30. decembra Valsts prezidents Raimonds Vējonis nav nosaucis savu solīto kandidātu, bet publiskajā telpā tikai 'kopējis' Vienotības izvirzītās personas premjerministra amatam - šovakar telekanāla TV3 Ziņās sacīja ekspolitiķis un bijušais Vienotības biedrs, slavenais basketbolmīlis Edgars Jaunups.


Jaunups piebilst, ka Vējonim piemīt tukša skaņa. Prezidents saprot, ja nosauks Kārli Šadurski, tad faktiski nekādu valdību viņš nav veidojis. Tāpēc viņš iespējams darīs visu, lai tikai nenosauktu Šadurski. Tukša skaņa un milzu bravūra, uzskata Edgars Jaunups.

Tikmēr Valsts prezidents Vējonis valsti vienkārši pamet, jo 3 dienas no 9.janvāra viņš atradīsies vizītē Zviedrijā. Interesanti, ka tas ir svarīgāk, par krīzi valdības veidošanā. Turklāt tik ilgi: Zviedrija un trīs dienas.

Uzziņai:

Valsts prezidents Raimonds Vējonis pats pieļāvis lielu kļūdu, uzņemoties atbildību, ka nosauks kādu premjera kandidātu, jo nespēj to izdarīt, aģentūrai BNS sacīja politologs un «Latvijas Faktu» direktors Aigars Freimanis.

Politologs norādīja, ka Vējoņa lēmums par iniciatīvas uzņemšanos premjera izvēlē šķietami bija «vairāk kā tāda sabiedrībai adresēta ziņa cerībā, ka «Vienotība» spēs atrast kādu premjerministra kandidātu, ko prezidents varētu ātrumā nosaukt». «Nekas tamlīdzīgs nav noticis. Viņi kaut ko mokās un ņemās,» vērtē Freimanis.

«Man kā sazvērestības teoriju vērotājam un amatierim tās allaž ir patikušas, jo izskaidro daudzas lietas ne tā kā tām vajadzētu būt. Tagad izskatās, ka «Vienotība» liek ārā Kārli Šadurski [kā kandidātu]. Šobrīd ir pilni mediji ar viņa vārdu. Tālāk seko sociālajos tīklos paustas šausmas un neiedomājamu seku prognozēšana. Tā rezultātā viss atgriežās savā sākotnē un Vējonim ir jānosauc Solvita Āboltiņa. Tad viņš jutīsies laimīgs, «Vienotības» vairākums jutīsies laimīgs, un visvairāk laimīga jutīsies pati Āboltiņa,» viedokli pauda Freimanis.

Freimanis aicināja uz šā brīža politisko situāciju valstī skatīties kā uz farsu. «Ja uz to skatās kā uz drāmu, tad ir pagalam, jo pazūd dramaturģijas noteikumi,» viņš piebilda.

«Ja Latvijas valsts, «Vienotība», Saeima, arī Zaļo un zemnieku savienība, kā arī Nacionālā apvienība, kā arī visas pārējās Saeimā pārstāvētās partijas vēlas, lai Latvijas valsts vadības, izpildvaras veidošana izskatās pēc tāda ļoti teatrāla farsa, proti, primitīva, kur visu laiku vajag smieties, tad, piemēram, sabiedriskajos medijos Latvijas Televīzijā un Latvija Radio, tad kad ziņās runā par valdības veidošanu, kādam fonā vajadzētu skaļi smieties, lai cilvēki saprot, ko viņiem tagad darīt. Tā ir mana attieksme pret šā brīža situāciju,» kritizēja politologs.

Tāpat Freimanis veltīja kritiku Valsts prezidentam. «Viena lieta ir staigāt pa basketbola mačiem, saņemt puķes un visas citas jaukās lietas, ko viņš ir darījis līdz šim un kas viņam nenoliedzami ir nācis par labu, kā prezidentam. Tomēr te ir jāpieņem lēmums ar zināmu politisku saturu. Jābūt atbildīgam par to lēmumu lielā mērā. Manuprāt, viņam tur ir par īsu. Es pat nezinu, kādēļ,» viņš vērtēja.

Atbildot uz jautājumu, cik ilgi, viņaprāt, var strādāt demisionējusi valdība, nepārkāpjot labas gaumes robežas, Freimanis uzsvēra, ka gaumes robežas jau sen ir pārkāptas. «Esam iegājuši garā un bezgalīgā bezgaumībā, kur katru dienu nes klāt to bezgaumīgumu,» viņš sacīja.

«Galvenais ir, cik lielu efektivitāti var parādīt demisionējusī valdība. Otra lieta, ir ka visi šie vēstījumi, kas nāk no lielas daļas valdības locekļiem, kā arī pašas premjeres, nenāk par labu ne esošajai valdībai, ne nākošajai,» piebilda Freimanis.

«Sabiedrība kā tāda, mēs, visi Latvijas iedzīvotāji, esam atstāti tālā, tālā malā, un, no politiskās elites viedokļa raugoties nav, mums nav nekādas daļas, ko viņi tur dara,» skarbi vērtēja politologs.

Jau ziņots, ka Valsts prezidents Raimonds Vējonis ir paziņojis, ka uzsāk sarunas ar iespējamiem premjera amata kandidātiem. Tās notiek slepenībā.

Premjere Laimdota Straujuma par demisiju paziņoja 7.decembrī.