Eiropas futbols nokļuva reālu draudu priekšā! Eiropas Superlīgas iemesli: vai tā joprojām ir teicama iespēja?

Eiropas Superlīgas iemesli: vai tā joprojām ir laba iespēja?

Kā jūs justos, skatoties, kā Eiropas labākie futbola klubi spēlē slēgtā formāta līgā, kurā nav izkrišanas riska, taču nav arī paaugstināšanas potenciāla? Vienkārši labs futbols? Bauda acīm, ko piedzīvo futbola līdzjutēji, sporta derību slēdzēji un labākais sporta totalizators?

Vai vēl kaut kas cits ir ārpus tā?

Eiropas futbols nokļuva reālu draudu priekšā pirms diviem gadiem - 2021. gada 21. aprīlī, kad no zila gaisa divpadsmit elites futbola klubi paziņoja par jaunas, slēgtas sacensības izveidi, kurā tiks iesaistītas tikai nacionālo Eiropas līgu augstākās divīzijas tādā formātā, kur nebūtu jābaidās no izkrišanas slikta snieguma rezultātā. 

Tomēr ideja par to, ka labākās futbola komandas spēlē savā starpā līgā, kas nav saistīta ar pašreizējo pārraudzības organizāciju UEFA, vai kura nekādā gadījumā nav strukturēta tā, ka radītu nevienlīdzību un netaisnīgu attieksmi pret klubiem, patiesībā netika atbalstīta.

Gluži pretēji, paziņojums tika sagaidīts ar pretestību, nekārtībām, protestiem un lielu līdzjutēju vilšanos, kuri ne tikai pauda savu noraidošo attieksmi pret Superlīgu, bet arī pieprasīja klubiem izstāties no plāna.

Visaktīvāk pretestību izteica britu līdzjutēji, kuri jutās savu iecienītāko klubu nodoti. Mančestras United fani tieši pirms spēles ar Liverpūli pat devās laukumā, lai protestētu pret jaunās elites līgas uzsākšanu. Klubs to nopietni apsvēra, kas noveda pie Mančestras United izstāšanās jau pēc divām dienām. Pārējie Anglijas klubi sekoja šim piemēram, kā rezultātā no līgas aizgāja seši no divpadsmit dibinātājiem.

Uzreiz pēc angļu kolēģu pirmā viļņa par izstāšanos paziņoja vēl trīs klubi. Līdz ar to mums palika tikai trīs dibinātājklubi, kuri tā vai citādi turpināja atbalstīt Superlīgas projektu: Juventus, Barcelona un Madrides Real.

Bet ko tas viņiem dos? Kāpēc viņi joprojām ir piesaistīti projektam, kuru tik ļoti kritizēja un pret kuru iebilda lielākā daļa futbola fanu un ieinteresēto personu? To vidū ir arī sporta derību vietnes, jo sporta likmes un totalizatoru bonusi kopumā varētu piedzīvot manāmas pārmaiņas. Sporta derības, tāpat kā azartspēles online ir aktivitāte, kur katrai niansei ir nozīme atbildīgas spēles nodrošināšanai.

Pirmkārt, gan šiem klubiem, gan arī visiem pārējiem neaktīvajiem virslīgas atbalstītājiem, rodas problēmas ar pašreizējo Eiropas augstākās klubu līgas organizāciju - UEFA.

Neatkarīgi no tā, vai viņiem šķiet, ka Čempionu līga tagad ir strukturēta, rada nevienlīdzību, vai arī viņi uzskata, ka viņi varētu gūt daudz lielākus ieņēmumus nekā tie, ko “iespēja” un atļāvusi UEFA, šie klubi redz Superlīgā labāku finansiālo nākotni.

Elites konkurence starp labākajiem klubiem sniegtu šiem klubiem nepieciešamo finansiālo stimulu. Ideja bija tāda, ka, pārdodot apraides tiesības un komerciālās akcijas, klubi varētu nopelnīt daudz naudas. Un liela nauda viņiem nozīmē lielāku un labāku futbolu – labāki spēlētāji, labāki laukumi, labākas treniņu sistēmas, labāka vadība un tā tālāk.

Pašregulētās sacensībās nebūtu iekļauta pašreizējā organizatoriskā un pārraudzības iestāde UEFA, un tas ļautu dibinātājklubiem un dalībniekiem, kas piedalās, svinēt savu peļņu un iegūt lauvas tiesu no kopējiem ieņēmumiem. Pretēji tam, kas notiek šobrīd - kur UEFA pārdala ieņēmumus visiem klubiem, ieskaitot mazākos - Superlīgas attīstība nozīmētu, ka visa nauda tiks paturēta lielajām komandām.

Tajā pašā laikā vēl viens Superlīgas uzsākšanas mērķis bija samazināt plaisu starp milzīgo ieņēmumus nesošo Anglijas Premjerlīgu (EPL) un citām Eiropas futbola līgām. Pamazām lielās La Liga, Serie A vai citas līgas saņems tikpat daudz, cik gūst EPL – būdama līga, kas rada pārsteidzoši lielus ieņēmumus.

Un, protams, nevajadzētu aizmirst arī pašu pārvaldes institūciju. UEFA ir savi ienaidnieki, un ne visi ir apmierināti ar to, kā tiek organizētas un strukturētas līgas un kā organizācija regulē klubu finanses. Vienkārši sakot, daži klubi nevēlas, lai kāds viņiem no augšas noteiktu, kā tērēt savu naudu vai arī, cik daudz viņi nopelna, vai pat noteikt ierobežojumus saskaņā ar īpašiem nosacījumiem.

Tātad, ņemot vērā šos plašos iemeslus Eiropas Superlīgas izveidei, vai mums ir jāuztraucas par to, ka tas tuvākajā nākotnē joprojām būs variants?

Pirmkārt, fakts, ka šis pasākums turpinās līdz šodienai, var mums daudz pastāstīt par nākotnes plāniem. Tā kā projektam joprojām ir pievienoti trīs dibinātāju klubi, pastāv tā materializācijas potenciāls. Turklāt, tā kā “problēmas” vēl nav atrisinātas un daudzi klubi jūtas tā, kā viņi jūtas par UEFA, vienmēr pastāv iespēja jaunajai elites līgai piešķirt reālu formu.