Liāna Langa, Alvis Hermanis un Latvijas inteliģence nāk klajā ar skaļu paziņojumu

“Par Latvijas valstsnācijas interešu nodrošināšanu”

Sabiedrības iniciatīvas grupa, kurai rūp Latvijas nākotne, ir uzrakstījusi Memorandu, kuram 2023.gada 3.augustā jau ir pievienojušies 143 atbalstītāji.

AUTORE - DZEJNIECE LIĀNA LANGA MŪSU FOTOGALERIJĀ

Memorandā uzsvērta nepieciešamība Latvijas valdībai un Saeimas deputātiem virzīt politiskos procesus Latvijas valstsnācijas un valsts nacionālajās interesēs. Tajā uzsvērts, ka latviešu tautas aizsardzībai ir jābūt Latvijas valsts institūciju virsmērķim ikkatrā to lēmumā un rīcībā.

Parakstīties iespējams šeit. Ja nevēlaties atklāt savu vārdu, tad tas publiski nebūs pieejams.

Memorandā teikts: 

“Valsts kultūrpolitikas pamatā jābūt latviešu tautas kultūras vērtību un ētisko principu saglabāšanai, popularizēšanai un attīstīšanai, stiprinot nācijas identitāti, tās dzīvotgribu un gatavību sevi aizsargāt pret ārējiem draudiem. Valstij ir jāveicina latviešu valodas statusa un latviešu kultūras pozīcijas publiskajā telpā, ar politisko gribu un likuma varu novēršot PSRS rusifikācijas sekas un to turpināšanos caur pārprastu humānismu un gļēvu liberālismu. Nav pieļaujama jauna imigrācija, it īpaši attiecībā uz lēto darbaspēku, kas var radīt tādu sociālo katastrofu, kādu patlaban piedzīvo Francija, Zviedrija, Vācija un citas Eiropas valstis.”

“Aicinām valdību un parlamenta deputātus uz publisku dialogu, kā tālāk dzīvosim. Diemžēl nav redzams, ka politiķi reaģētu uz sabiedrības pieprasījumu skaidrot, piemēram, enerģijas tarifu nesamērīgo palielināšanos vai to, kad un kā darba tirgū tiks novērstas rusificējošas prasības, kuru dēļ krievu valodu nezinošie jaunieši pamet Latviju. Vai arī to, kā sekmējusies tautiešu remigrācija politika. Sakrājies daudz jautājumu. Galvenais jautājums ir “Quo vadis, Latvija?” norāda viena no iniciatīvas autorēm, kampaņas #RunāLatviski vadītāja, publiciste Liāna Langa. “Manuprāt, ir jānotiek reālam dialogam ar sabiedrību. Izlikšanās politika, ko īsteno liberālās partijas, ievedušas mūsu nāciju un valsti strupceļā. Īpaši krievijas militāro draudu ēnā šādu politiku vairs nevaram atļauties.”

“Jau vairākus gadus nelegālās imigrācijas draudam ir ne tikai etniskais un sociālekonomiskais, bet valsts drošības aspekts. Ar imigrāciju saistīta hibrīdkara draudi arvien ir aktuāli un “Wagner” vienības atrašanās Baltkrievijā liek uzdot pamatotus jautājumus par mūsu robežu necaurlaidību jaunu provokāciju gadījumā. Šajā situācijā turpmāka vilcināšanās robežas nostiprināšanā ir nepiedodama, bet nemitīgie mājieni par latviešu demogrāfisku aizstāšanu ar “kvalificētu darbaspēku” ir vērtējami kā mēģinājumi atsvešināt tautu no savas valsts un graut apņēmību to aizstāvēt,” – pauž Raivis Zeltīts, biedrības “Austošā Saule” vadītājs un viens no iniciatīvas autoriem.

Memorandu dažās dienās parakstījuši 143 sabiedrības pārstāvji – sabiedriskie aktīvisti, literāti, mūziķi, žurnālisti, politiķi, mācītāji, kādreizējienacionālās pretošanās kustības dalībnieki, dažādu profesiju pārstāvji. Tagad Memorands pieejams publiskai parakstīšanai saitē:

https://docs.google.com/forms/d/e/1FAIpQLScCLvA-GbfQdzdWXbYinqRdj0hux4QIXSSLG-S9f3GLn0UPBA/viewform?pli=1&fbzx=4670774286618956433

Ja Memorandu būs parakstījis ievērojams cilvēku skaits, tiek plānota tālāka sabiedriska un politiska komunikācija.

Ikviens pilsonis aicināts atbalstīt Latvijas valstsnācijas intereses! Aicinām medijus publiskot šo Memorandu un veidot publikācijas un raidījumus, nolūkā veicināt pilnvērtīgu sabiedrības un varas publisku dialogu, iesaistot arī šī Memoranda parakstītājus.

PILNS MEMORANDA TEKSTS UN DOMUBIEDRI, KURI JAU PARAKSTĪJUŠIES:

Latvija. 03.08.2023 Latvijas Republikas Saeimai un Ministru kabinetam

Memorands par Latvijas valstsnācijas interešu nodrošināšanu

Mūsu valsts pastāvēšanas mērķis ir formulēts Latvijas Republikas Satversmes preambulā:

"1918. gada 18. novembrī proklamētā Latvijas valsts ir izveidota, apvienojot latviešu vēsturiskās zemes un balstoties uz latviešu nācijas negrozāmo valstsgribu un tai neatņemamām pašnoteikšanās tiesībām, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem, nodrošinātu Latvijas tautas un ikviena brīvību un sekmētu labklājību."

Diemžēl valstī īstenotā politika jau ilgstoši neatbilst latviešu nācijas interesēm. Tāpēc mīlestībā pret savu – latviešu nāciju, un izjūtot atbildību par tās izveidotās Latvijas valsts mūžīgu pastāvēšanu, apzinoties vēsturiskās rusifikācijas postošās sekas mūsu zemē un nācijā, demogrāfisko krīzi un jaunu imigrācijas viļņu draudus, ko veicina Krievijas un Baltkrievijas īstenotais hibrīdkarš, Eiropas liberāļu antinacionālā politika un vietējo politiķu gļēvums, mēs, zemāk minēto organizāciju pilnvarotie pārstāvji un individuālie atbalstītāji, apvienotiem spēkiem vēršamies pie Latvijas varas augstākajām institūcijām ar šādu memorandu:

1. Latvijas valsts mērķis un būtība ir latviešu nācijas interešu aizsargāšana savā zemē. Latviešu nācijas aizsardzībai ir jābūt Latvijas valsts institūciju virsmērķim ikkatrā to lēmumā un rīcībā.

2. Latviešu nācijas aizsardzības pamatprincips ir stipru, necaurlaidīgu robežu noteikšana un sargāšana, to attiecinot gan uz valsts fizisko robežu, gan valodas un kultūras, kā arī morāles robežām.

3. Valsts kultūrpolitikas pamatā jābūt latviešu tautas kultūras vērtību un ētisko principu saglabāšanai, popularizēšanai un attīstīšanai, stiprinot nācijas identitāti, tās dzīvotgribu un gatavību sevi aizsargāt pret ārējiem draudiem.

4. Valstij ir jāveicina latviešu valodas statusa un latviešu kultūras pozīcijas publiskajā telpā, ar politisko gribu un likuma varu novēršot PSRS rusifikācijas sekas un to turpināšanos caur pārprastu humānismu un gļēvu liberālismu.

5. Nav pieļaujama jauna imigrācija, it īpaši attiecībā uz lēto darbaspēku, kas var radīt tādu sociālo katastrofu, kādu patlaban piedzīvo Francija, Zviedrija, Vācija un citasEiropas valstis. Latviešu nācijas pastāvēšanas intereses un valsts lēmumu suverenitātes princips stāv augstāk par Briseles ierēdniecības unificētajiem lēmumiem, kam nereti nav saskares ar realitāti.

6. Lai novērstu imigrācijas plūsmas, valstij primāri jāiegulda tautas dabiskajā ataudzē, vietējās uzņēmējdarbības attīstībā un jauno tehnoloģiju integrācijā.Jāpārstāj iznīcināt individuālā pašiniciatīva ar smacējošu birokrātiju un neadekvātu nodokļu sistēmu. Nāciju vienojošas valsts attīstības vīzijas trūkums nedrīkst tikt aizstāts ar neapdomīgu visatļautību atsevišķu ekonomisko grupējumu īstermiņa interesēs.

7. Valstij nekavējoties jāatrisina valsts austrumu robežas caurlaidības problēma, lai novērstu Krievijas un Baltkrievijas radīto imigrantu iekļūšanu Latvijā. Jāsadarbojas ar Lietuvu un Poliju robežas izbūvē, jālūdz tām palīdzība un atbalsts straujai robežas izbūvei.

8. Par līdzšinējo valsts austrumu robežas pienācīgas izbūves kavēšanu drošības iestādēm ir jāveic izmeklēšana, izvērtējot atbildīgo amatpersonu iespējamu noziedzīgu nolaidību vai valsts nodevību.