Šogad Maestro Raimonds Pauls tiek sumināts apaļajā 85 gadu jubilejā. No sirds vēlreiz sveicam mūsu izcilāko komponistu!

Mēs atradām Maestro kundzes Lanas Paulas citātus par vīra vētraino bohēmu karjeras pilnbriedā. Protams, šis fakts jau iepriekš plaši apspriests gan mākslas aprindās, gan latviešu tautas interpretācijās.

Tomēr fragments iz vēstures. 2012. gadā Brīvdienu žurnāls Vakara Ziņas raksta:

"Maestro Raimonds Pauls (2012. gadā 76 gadi) un viņa kundze Lana Paula (2012. gadā 72 gadi) savu 50. kāzu jubileju nosvinējuši!

Ar kadiljaku nebrauca, pie Brīvības pieminekļa ar ziediem negāja un atslēgu ar sirsniņu pie kanāla tiltiņa nepieslēdza, tomēr neliela ballīte bijusi gan.

Svinību pāragrais starts

Par to, ka zelta kāzas jau nosvinētas, publiskajā sociālo tīklu telpā pirmais izpļāpājās Guntars Račs, apsveicot Maestro Tviterī. «Vissirsnīgākie sveicieni Raimondam Paulam un Lanai 50. kāzu jubilejā! Zelta kāzas, tas nav nekāds joks mūsu laikos. Tiekamies ballītē!» viņš rakstīja 5. augustā. Nākamajā dienā par šo zīmīgo notikumu no Dzintaru koncertzāles skatuves ziņoja arī mūziķis Intars Busulis, to pavēstot visiem sava vasaras koncerta apmeklētājiem.

«Jā, mēs uztaisījām nelielu ballīti jau tagad, jo mēs nevaram iekļauties īstajā datumā – 31. augustā. Mazmeitām diemžēl drīz jābrauc prom, viņas mācās ārzemēs,» sarunā ar žurnālistiem pastāstīja Raimonds Pauls, atklājot, ka vecākā mazmeita Annemarija turpinās mācības Amerikā, bet jaunākā mazmeitiņa Monika pošas uz skolu Itālijā. Apaļā kāzu gadadiena atzīmēta bez publicitātes, bez šika un vēriena, ko iepriekš medijiem tika solījis pats komponists – ka to atzīmēs tikpat krāšņi, kā tika svinētas prinča Viljama kāzas. «Bijām kopā tikai ar draugiem un pašiem tuvākajiem. Ar cilvēkiem, kurus es cienu, uzticos, ar kuriem rēķinos. Daudz viņu nav,» Maestro ir atklāts. «Es gan neuzskatu to par kaut kādu svinēšanu – tās bija vienkārši latviskas pusdienas dziļos laukos. Manā lauku īpašumā «Līčos», pie Salacas,» kautrīgi nosaka Maestro.

Kāzas par rubli un 39 kapeikām

Intervijā žurnālam «Santa» maestro kundze Lana atminas, kāda bijusi abu kāzu diena pirms 50 gadiem: «Mēs aizgājām uz reģistrāciju Pārdaugavā. Divatā. Un reģistratore prasīja, kur mūsu liecinieki. Nav. Vajagot divus. Labi, pasauca sētnieku, un pati tad būšot otrā. Parakstījāmies. Iznācām ārā, saskaitījām naudu, nemūžam neaizmirsīšu – rublis trīsdesmit deviņas kapeikas. Mazākā, divsimt piecdesmit gramu, kortelīša cena – rublis četrdesmit deviņas. Kinobiļete maksāja piecdesmit kapeikas, nopirkām divas. Dzirnavu un Suvorova ielas stūrī varēja dabūt eļļā ceptus pončikus: trīs kapeikas maksāja tukšie, piecas – ar «povidlu». Tāds mums bija tas 31. augusts pirms piecdesmit gadiem. Varbūt tāpēc Raimondam tagad gribas kaut kādu traku balagānu. Viņš paņemšot to stulbo limuzīnu, baloniņus piesiešot... Mēs iešot pie Brīvības pieminekļa ar ziediem, tad uz tiltiņa pieslēgs atslēgu ar sirdi... Vai Pauls tiešām domā, ka es iešu tā ākstīties? Cerams, viņš tikai joko.»

«Protams, tas bija joks,» taujāts par limuzīnu un atslēgu pie tiltiņa, sarunā ar »VZ« Maestro tagad sirsnīgi smej. «Es taču ākstījos, nu dabīgi! Ciest to nevaru – tādu apkarināšanos ar baloniem un lellītēm...» 

Mēdz būt nežēlīgs

Taujāta, kā uz meitas lēmumu doties prom no mājām reaģējuši viņas vecāki, Lana šai pašā intervijā »VZ« stāstīja: «Man bija problēma tādā ziņā, ka Pauls toreiz dzēra, un to visi zināja. Mana mamma tikai noteica: tu taču nezini, uz ko ej, tu nezini, kas tas ir... Bet vai tad deviņpadsmit gados ar cilvēku var kaut ko normāli sarunāt? Vējš galvā, un prātiņa maz. Bet par to es dabūju smagi samaksāt...»

Kad piedzima Anete, jaunajiem vecākiem pat nebija kur dzīvot, viņi palika praktiski uz ielas. Tad Lanas mamma uzdāvināja meitai pusi sava dzīvokļa un pati bija ar mieru iet uz komunālo. «Mēs to samainījām pret dzīvokli Rīgā − no šejienes aizbrauca vesela ģimene, un mūsu pirmās mājas bija Kalnciema ielā 104, kinoteātra «Imanta» sētā. Mūsu tualetei bija viena siena ar kinoteātra tualeti, un, kad tur sēdēja, varēja dzirdēt, kas notiek otrā pusē...» Tikai pēc vairākiem gadiem Raimondam Paulam iedeva divistabu dzīvokli ar darbnīcu Pērnavas ielā, tad Baznīcas ielā, bet nu jau vairākus gadus viņi dzīvo Basteja bulvārī. Lana tolaik stāstīja, ka Pauls ir nežēlīgs: gan pret citiem, bet vēl vairāk pret sevi. «Iedomājieties, viņš ir galīgi slims, galva sāp, klepo un šķauda, acis piepampušas, neko neredz, bet viņš sēžas pie stūres un brauc uz televīziju filmēt raidījumu. Kad saku viņam, ka tevi taču pat nevar pazīt, viņš tikai noteic: var taču grimu uzlikt... Nu jā, tas ir Pauls...»".

Raksts pirmoreiz publicēts portālā Krusttevs.com.

Uzziņai:

Raimonds Pauls ir latviešu komponists un pianists, kā arī politiķis. Bijis vairāku Saeimas sasaukumu deputāts. Pauls ir viens no visu laiku populārākajiem Latvijas komponistiem, rakstījis mūziku tādiem izpildītājiem kā Viktors Lapčenoks un Nora Bumbiere, Ojārs Grīnbergs un Margarita Vilcāne, Valērijs Ļeontjevs, Laima Vaikule, grupām "Credo" un "Remix". Pauls ir 6 mūziklu, 3 baletu un daudzu teātra izrāžu mūzikas autors. Sarakstījis mūziku arī vairāk nekā 50 filmām - no tām slavenākās ir "Vella kalpi", "Limuzīns Jāņu nakts krāsā", "Dāvana vientuļai sievietei", "Teātris", "Ilgais ceļš kāpās" un citas. Daudz laimes 85. dzimšanas dienā, Maestro!

Holmss Smalkās aprindas – skandalozi un tieši