Digitālā aģente: jo labāk cilvēki sapratīs e-pakalpojumu priekšrocības, jo vairāk tos izmantos
Līga Stirna, portāla Santa.lv galvenās redaktores vietniece:
Latvijā pieejamo e-pakalpojumu kopums ir ļoti apjomīgs. Pilnīgam iesācējam to visu nav viegli saprast, tādēļ padomi un skaidrojumi vienkāršā un ērtā veidā padomi sabiedrībai ir ļoti nepieciešami. Un te ir ļoti plašs darba lauks arī medijiem. Lieliski, ka tiek organizētas dažādas mācības, ka digitālo aģentu visā Latvijā kļūst arvien vairāk, arī mediju vidū, tomēr tas neatrisinās situāciju tūlīt un konkrētajā brīdī, jo ļoti daudz ko nosaka cilvēciskais faktors – man ir bail un es to nedarīšu.
Cilvēciskais faktors – spēcīgākais stimuls un šķērslis vienlaikus
Pieminētais cilvēciskais faktors noteikti ir iemesls, kādēļ dažādas paaudzes tik atšķirīgi uztver jaunievedumus, tai skaitā – e-pakalpojumus. Jaunā paaudze, saprotams, to visu uztver viegli un ātri, jo viņiem, tēlaini, runājot, digitālo lietu izpratne ir teju vai ar mātes pienu iezīsta. Problēma ir tiem, kam trūkst digitālo iemaņu – biežāk vecāka gadagājuma cilvēkiem un tiem, kas dzīvo tālāk no pilsētām un rajonu centriem, laukos. Man pašai arī allaž rodas bažas, ievadot datus – ja nu kaut kas notiek nepareizi, ja nu es nospiežu ne to podziņu! Pieļauju, ka vecākiem ļaudīm šīs bažas ir vēl izteiktākas. Un es pilnībā viņus saprotu! Tāpēc ir svarīgi, ka izskaidrošanas process ir mierīgs, lēns. Dot iespēju cilvēkam pašam veikt pirmo soli, nesteidzināt, nedarīt visu viņa vietā.
Būsim godīgi – tiem, kas ikdienā nelieto digitālās tehnoloģijas, e-pakalpojumu lietošana šķiet ļoti sarežģīta. Kad devos uz digitālo aģentu mācībām, sākotnēji domāju – nu, tagad man visu parādīs un viss aizies. Bet tad nenolasās eID karte, tad izrādās, ka pietrūkst vēl kaut kādu lietotņu vai rīku, tad vajag PIN kodus, pat divus, tad, izrādās, vajag citu autentifikācijas rīku utt. Un nemaz tik gludi man negāja. Kad beidzot viss ir lejupielādēts, savadīts un esi ticis iekšā sistēmā, tad pārējais ir diezgan skaidrs un saprotams. Bet process, lai līdz gala punktam nonāktu, prasa diezgan lielu iedziļināšanos. Īpaši tad, ja ar šādām lietām nesaskaries ikdienā.
Jārada nepieciešamība izmantot e-pakalpojumus Lai cilvēki vairāk pievērstos e-pakalpojumu izmantošanai, pirmkārt, ir atkārtoti jāskaidro ieguvumi, otrkārt – ir jārada nepieciešamība tos lietot! Piemēram, cilvēku informēšana, ka saziņa elektroniskā formātā ir ātrāka, ērtāka un finansiāli izdevīgāka, nekā komunikācija ar valsts un pašvaldību iestādēm drukātā veidā, radītu lielāku motivāciju darīt lietas digitāli.
Un vēlreiz skaidrot – skaidrot vienkārši un saprotami par visu, ko var izdarīt e-vidē! Protams, draudzīga sēdēšana rindā un socializācija daļai varbūt ir jau dzīves nepieciešamība vai izvēle, bet tiem, kuriem laiks ir vērtība, e-pakalpojumi patiešām ir kā dāvana. Līdzko lietošana ir apgūta, tas vispār ir pāris minūšu jautājums – izdarīt visu nepieciešamo.
Pati e-vides lietošanā esmu kaut kur pa vidu – ne gluži tā paaudze, kam dators ir bubulis, bet arī ne tā, kurai visa dzīve ir saciparota līdz beidzamajam sīkumam, sākot ar darbu datorā un beidzot ar viedo māju, kura noteiktā laikā atver žalūzijas vai trauku skapja durtiņas, lai izņemtu iemīļoto kafijas krūzi.
Līdz šim saskarsme ar e-pakalpojumiem dažādu apsvērumu dēļ pašai bijusi minimāla, gan ne tāpēc, ka principiāli pieturētos pie vecā paraduma stāvēt rindās un runāt aci pret aci, bet gan tādēļ, ka nav bijusi nepieciešamība. Dzīvesvieta deklarēta vēl tad, kad viss notika klātienē un papīra formātā, bērna pieteikšana skolā arī notika klātienē, ar uzņēmējdarbību nenodarbojos un ilgstoši slimot, par laimi, arī nav nācies, lai aktuāla būtu darbnespējas lapa. Vienīgais, ko katru gadu un labprāt izmantoju – gada ienākumu deklarācijas iesniegšanas elektroniski. Kā atceros rindas, ne pārāk laipnās un sagurušās darbinieces, kas uz dienas beigām jau acīmredzami dusmīgi bakstīja pa rindiņām “kāpēc jums tas nav, kāpēc te nav aizpildīts, kas tas tāds?!”.
Negribu pusi dienas pavadīt ceļā līdz iestādei
Noteikti turpmāk izmantošu e-parakstu! Nebiju domājusi, ka tas ir tik ērts! Un noteikti izpētīšu e-pakalpojumu sarakstu portālā Latvija.lv – varbūt iespējams vēl kaut ko apzinīgi izdarīt, lieki netērējot laiku un resursus. Runājot par resursiem. Šodien populāra kļūst decentralizācija – valsts un pašvaldības iestādes, kas kādreiz bija kaut cik tveramā attālumā, tagad nereti atrodas tikai vienā vietā pilsētā un uz turieni aizdoties man prasa vismaz pusi dienas.
Tāpēc es esmu ļoti “par” visu maksimāli elektronisku un digitalizētu! Integrētās mācību un komunikācijas aktivitāšu programmas “Mana Latvija.lv. Dari digitāli!” ietvaros tiek organizēti sabiedrības informācijas un komunikācijas tehnoloģiju iespēju izmantošanas un uzvedības maiņas veicināšanas pasākumi. Programmas koncepcija paredz integrētu pieeju – fokusēties uz 50 dzīves situāciju komunikāciju un mācīšanu, lai pēc paredzēto aktivitāšu īstenošanas, sabiedrība spētu atpazīt dzīves situācijas, kuras ir iespējams atrisināt vienuviet internetā – portālā Latvija.lv.
Nozīmīgākā programmas sastāvdaļa ir mācības, kuru rezultātā tiks sagatavoti 6000 digitālie aģenti:valsts un pašvaldību iestāžu darbinieki, tostarp valsts un pašvaldību vienoto klientu apkalpošanas centru darbinieki, kā arī bibliotekāri, skolotāji un žurnālisti. Digitālie aģenti konsultēs sabiedrību par e-pakalpojumu izmantošanu dažādās dzīves situācijās un drošu darbošanos internetā. Plašāka informācija par mācībām un to norisi pieejama portāla Latvija.lv atbalsta vietnē – https://mana.latvija.lv/.
lmss.lv
