Āboltiņa ir kā veca zupa, kura nevienam sen vairs nav ēdama

Par bedrēm atbildīgie deputāti no Ziemassvētku vecīša saņem žagarus

Pirms šī gada pēdējās Saeimas plenārsēdes vairāk nekā četrus desmitus tautas kalpu sagaidīja pārsteigums – no laukiem nācis Ziemassvētku vecītis viņiem izsniedza šmaugus žagaru saišķus.

Deputāti šādu "dāvanu" izpelnījās par Latvijas brūkošo vietējo un reģionālo autoceļu ignorēšanu un nevēlēšanos uzņemties jelkādu atbildību par to savešanu kārtībā.

Nākot uz Rīgu, Ziemassvētku vecītis uz bedrainā ceļa bija pakritis, dāvanas bija izbirušas, un viņam palicis tikai žagaru maiss. Tad nu viņš nolēma šos žagarus piešķirt tiem valdošās koalīcijas deputātiem, kas ne tikai nebija rūpējušies par nepieciešamo līdzekļu piešķiršanu ceļu remontiem, bet pat neuzskatīja par vajadzīgu sniegt atbildi uz aicinājumu uzņemties atbildību par kāda reģionālā ceļa vai tilta saremontēšanu.

Deputāti par žagariem gan nebija diez cik priecīgi un centās pamukt maliņā, lai nebūtu jāsastopas ar žagaru maisa turētāju. Nebija nekāds pārsteigums, ka visveiklākais izrādījās deputāts Dzintars Zaķis, kurš, ieraudzījis žagaru saišķi, vijīgi aizslīdēja garām – acīmredzot, lai risinātu viņam daudz svarīgākas lietas. Citi deputāti savu vainu nenoliedza un žagarus ņēma zināmā nolemtībā, tomēr nesolīja arī laboties. Vienīgi deputāts Gaidis Bērziņš pauda cerību, ka nākamajā gadā ceļu remontiem naudas būs vairāk.

"No Bērziņa mutes - budžetā, no budžeta - ceļos!" dungoja Ziemassvētku vecītis.

Viņš arī priecājās, ka vismaz vēl viens apdāvinātais cilvēks tomēr apzinās nepieciešamību laboties. Proti, "Vienotības" Ministru prezidenta amata kandidāte Solvita Āboltiņa nesen notikušajā partijas kongresā solīja ceļiem piešķirt papildus veselu miljardu eiro.

Lai visi tautas kalpi saņemtu, ko pelnījuši, dažas neizdalītās žagaru buntes kopā ar nogrēkojušos deputātu sarakstiem un novēlējumu tos lietot Ziemassvētku vecītis mēģināja nodot trim valdošās koalīcijas Saeimas frakcijām – "Vienotībai", ZZS un "Visu Latvijai" – TB/LNNK. Taču Saeima izrādījās neviesmīlīga, jo tās apsardze skaidroja, ka dāvanas nevarot pieņemt. Arī informācijas centrā norādīja uz nepieciešamību veikt pietiekami sarežģītas birokrātiskas procedūras, ko vecītis nevēlējās darīt un nosolījās žagarus samest bedrēs uz ceļa posma Kalnciems – Kūdra, kas nav remontēts kopš pagājušā gadsimta astoņdesmitajiem gadiem.

"Mežā dzīvodams, nebiju pamanījis, cik bedraini ir vietējie ceļi gandrīz visos Latvijas novados. Droši vien, ka arī deputāti, Saeimā sēdēdami, to nemaz nezina, jo vai gan citādi viņi par tiem neliktos ne zinis? Tāpēc, lai stimulētu tautas kalpu interesi par to, kas notiek ārpus Saeimas nama, atnesu tautas līdzekli, ar kura palīdzību agrāk latvieši spējuši atrisināt nevienu vien problēmu. Tomēr jāatzīst, ka daudz patīkamāk ir nest dāvanas tiem, kas tās pelnījuši. Tāpēc ceru, ka nākamgad deputāti tomēr saņemsies un panāks ceļu sakārtošanu, bet es bedrēs vairs nepazaudēšu dāvanu maisu un man nevajadzēs dalīt tautas kalpiem žagarus," pauda cerību Ziemassvētku vecītis.