"Es steidzos uz tramvaju paskatījos tikai pa kresi, pa labi nepaspēju paskatīties. Un tas mirklis notika ļoti strauji.. es vienkārši aizvēru acis un jau bija trieciens," Renāte atceres notikumus dienā, kad viņu notrieca auto. Tā sākās 17 gadus vecās Renātes stāsts, kad pērnā gada decembrī viņu notrieca auto.

“Esmu dzimusi laimes krekliņā. Man bija jāšuj elkonis, bija daudz zilumu un smadzeņu satricinājums,” par gūtajām traumām stāsta Renāte.


Par vainīgu šajā ceļu satiksmes negadījuma policija atzina tieši Renāti, un viņai tika izteikts rakstisks brīdinājums.

Valsts policijas Kārtības policijas pārvaldes priekšnieka vietnieks Ansis Pumpurs atzīsta, ka meitene vainojama negadījumā, taču pati arī vissmagāk cietusi. “Tā kā viņa vēl ir nepilngadīga, bez pastāvīgiem ienākumiem.. Nu nav mums pašmērķis sodīt cilvēku un piedzīt kādas soda naudas,” piemēroto brīdinājumu pamato Pumpurs.

Rētas sadzija, brīdinājums jau aizmirsts līdz pienāca šī gada maijs, kad Renāte saņēma vēstuli no apdrošināšanas kompānijas Balta. “Man tajā dienā bija skate ar kori. Mamma zvanīja un teica, ka bēdīgas lietas – atnākusi vēstule no apdrošināšanas kompānijas Balta par to, ka man ir jāmaksā gandrīz 2500 eiro par mašīnas remontu,” stāsta Renāte.

“Summa ir adekvāta (..), jo jaunāka mašīna, jo remonta izdevumi ir lielāki,” piedzenamo summu skaidro Balta personu apdrošināšanas atlīdzību pārvaldes vadītāja Linda Juhna.

Renāte gan uz to var iebilst: “Man šķita, ka cilvēka dzīvība ir daudz, daudz vērtīgāka nekā kaut kāda mašīna.. Ka cilvēkam, kuru notriec mašīna, vēl ir jāmaksā.” Juhna gan norāda, ka tā ir vispārpieņemta prakse pasaulē, un persona, kas nodarījusi materiālus zaudējumus, ir spiesta tos atlīdzināt.

Renātei bez avārijas un soda naudas, gadījās vēl viena liela nelaime. “Manai mammai atklāja vēzi, un es tajā brīdī jutos ļoti vīlusies cilvēkos. Es nedomāju, ka cilvēki var tā izdarīt..” emocijas neslēpj Renāte.

Tomēr apdrošinātājs ir nelokāms – soda naudu būs jāmaksā.


Holmss Smalkās aprindas – skandalozi un tieši