Džentlmeņu kluba vadītāja Toma Barona atklātākā intervija mūžā pēc traģiskās laupīšanas un miesas bojājumiem

Izdzīvot džentlmeņu klubā: atkal iemācīties staigāt un saprast dzīves lielāko vērtībuRadio SuperHits zīmola vadītāja un reklāmista Toma Barona Lūķa (fotogalerijā) līdzšinējais dzīves gājums bijis gana krāšņs un mainīgs. Viņš reiz atvēris vienu no lielākajiem džentlmeņu klubiem Latvijā, kur pārcietis smagu laupītāju uzbrukumu. Notikušā rezultātā nācies no jauna atgūt spēju pilnvērtīgi kustēties un saprast, ka lielākā vērtība dzīvē ir mūsu bērni. “Tas, visnotaļ, bija interesants, bet smags laiks manā dzīvē, kas radījis paliekošas sekas un lika kardināli pārkārtot savas dzīves bufeti,” Adventes gaidās stāsta Barons Lūķis. Džentlmeņu klubs un centieni atgūt spēju staigāt par spīti ārstu šaubām Viens no skandalozākajiem posmiem reklāmista un menedžera Barona Lūķa dzīvē bija laiks, kad viņš atvēra un vadīja klubu “74D”. “Par šo vietu ir dažādas leģendas, kas tiek pītas kopā ar kurtizānēm, taksometru kariem, nemitīgu policijas klātbūtni un aizliegtām vielām,” Radio SuperHits Youtube šovā “Manas dzīves SuperHits” stāsta Barons Lūķis, piebilstot, ka dažas no leģendām ir patiesas, bet citas nav. Kaut reklāmists atklāj, ka tas bijis aizraujošs laiks viņa dzīvē, kas krāšņi papildinājis viņa atmiņu vācelīti ar spilgtiem notikumiem un stāstiem, klubs “75D” viņam asociējas arī ar kādu negatīvu notikumu, kas atstājis paliekošas sekas. Vienā naktī kluba vadīšana izvērtās par izdzīvošanas skolu un tai sekojošiem centieniem atgūt spēju staigāt un pilnvērtīgi kustēties. Iebrūkot klubā un izmantojot fizisku spēku, noziedzīgs grupējums nolaupīja vairākus tūkstošus eiro skaidrā naudā, bet Barons Lūķis nodarīto miesas bojājumu rezultātā tika nogādāts slimnīcā. Pēc apkārtējo iebiedēšanas, sitot kluba vadītāju ar rokām un kājām, Toms atminas: “Man bija smaga galvas trauma un kreisās ķermeņa puses daļēja paralīze. Es varēju pakustināt tikai cirksni un plecu daļu.” Ārsti vēl ilgi šaubījās, vai viņam vēl kādreiz būs iespēja staigāt, taču ar ģimenes, draugu un speciālistu palīdzību viņš atguva spēju pārvietoties. “Man liels prieks, ka tajā laikā man līdzās bija palīdzot griboši indivīdi, ar kuru palīdzību un dažādiem brīnumlīdzekļiem – meditāciju, ergoterapiju un fizioterapiju – esmu sev pierādījis, ka cilvēkam ir liels spēks,” stāsta Barons Lūķis. Kluba “75D” notikušais atstāja paliekošas sekas Barona Lūķa dzīvē. Pēc notikušā toreizējais naktslokāla vadītājs nolēma atgriezties radošajā sfērā un beigt nodarboties ar biznesu, kas nes vienīgi peļņu, bet neatstāj paliekošas vērtības. “Tas bija pagrieziena punkts, kas lika man kardināli pārkārotu savas dzīves bufeti un izdarīt secinājumus, kas ir pareizais dzīves ceļš,” viņš skaidro. Kalpot par piemēru saviem bērniemProfesionālās karjeras laikā Barons Lūķis ir piedalījies dažādos projektos, kas vērsti uz pozitīvismu un palīdzību līdzcilvēkiem. Viens no viņa pēdējiem līdzdarbiem ir dziesmas “Es neesmu robots” vārdu sacerēšana, ko izpilda jauniešu popstudija “Jūras akmentiņi”. Jaunais skaņdarbs aktualizē sociālo tīklu, viedierīču un interneta lietotņu izmantošanas paradumu negatīvo ietekmi uz cilvēciskajām attiecībām, ģimenēm un sabiedrību kopumā. “Tehnoloģiskais laikmets ir sazombējis mūs visus, tai skaitā bērnus. Šīs dziesma ir kā atgādinājums kalpot par piemēru saviem bērniem,” skaidro dziesmas vārdu autors. Šobrīd, pēc visa piedzīvotā, arī pats Barons Lūķis ik dienu cenšas nodzīvot, esot par piemēru savai meitai Šarlēnai. “Ja man pirms diviem gadiem, kad biju vēl ar pilnu koordināciju, būtu kādam kaut kas jāiemāca – es to nespētu, taču šobrīd saprotu, ka lielākā vērtība ir mūsu bērni un svarīgi ir nevis mācīt, bet būt par piemēru,” stāsta Radio Superhits zīmola vadītājs. “Vislabākais veids, kā to izdarīt – ir dot un rādīt mīlestību, tāpēc samīļojiet savus bērnus un tuviniekus.”