Mūžībā devusies izcilā rakstniece, Rūdolfa Blaumaņa muzeja Braki sirds un dvēsele Anna Kuzina

2021.gada 2.jūlijā 74 gadu vecumā mūžībā devusies ilggadējā Rūdolfa Blaumaņa memoriāla muzeja "Braki" vadītāja Anna Kuzina. Šo sēru vēsti publiskojusi ģimene.Anna Kuzina 2014.gadā saņēmusi Latvijas literatūras gada balvas speciālbalvu par grāmatu "Blaumanis tuvplānā". Par sevišķiem nopelniem Latvijas valsts labā 2020.gada aprīlī viņa iecelta par Atzinības krusta komandieri.Atvadīšanās no Annas Kuzinas notiks 10.jūlijā no Braku sētas. Zemes klēpī viņu guldīs Ērgļu Sauleskalna kapos.ATVADU FOTOGALERIJAUzziņai:Anna Kuzina zināšanas par Rūdolfa Blaumaņa dzīvi un daiļradi ir krājusi vairāk nekā 30 gadus, strādājot par R.Blaumaņa memoriāla muzeja Braki vadītāju. Viņas sarakstītā grāmata "Blaumanis tuvplānā" ir labs orientieris visiem - gan literatūrpētniekiem, gan jebkuram interesentam - pārskatāmai rakstnieka dzīves un darba gaitu izsekošanai, kā arī padziļinātai iepazīšanai. Grāmatā sakārtoti svarīgākie fakti un fragmenti no ļoti dažādu autoru un dažādu laiku publikācijām. Tā ir faktu montāža hronoloģiskā secībā. Šāda grāmata par Rūdolfu Blaumani nav bijusi.Fragments no Annas Kuzinas 2013. gada ierakstiem:"Blaumanis tuvplānā. Rakstnieka Rūdolfa Blaumaņa dzīves un daiļrades hronoloģija 1863–1908Es ceru, ka mūsu vidū ir cilvēki, kuriem ir svarīgi nakts vidū noskaidrot, ko Blaumanis ir darījis 1903. gada 2. aprīlī (atgriezies Rīgā no brauciena uz Pēterburgu, saticis Jāni Brigaderu un dabūjis no viņa iekavētu honorāru 100 rubļu) vai 1906. gada 30. septembrī (met ar Zelmas Lāgerlefas grāmatu savam istabas biedram Jānim Grestem, kurš uzrakstījis sliktu dzejoli). Tagad to ir iespējams izdarīt, pastiepjot roku līdz grāmatplauktam vai naktsskapītim, jo Blaumaņa memoriālā muzeja “Braki” vadītāja Anna Kuzina ir savākusi visu pieejamo informāciju par Blaumaņa dzīves un darba gaitām vienā hronoloģiskā krājumā, kas būtībā sastāv no nemitīgām atsaucēm un citātiem, kuri atrodami Blaumaņa vai viņa laikabiedru biogrāfijās, literatūrzinātnieku un kultūras vēsturnieku monogrāfijās, atmiņās un memuāros. Turpat līdzās ir rūpīgs visu Blaumaņa sarakstīto un publicēto darbu hronoloģisks saraksts, reizēm nenoturoties un iekļaujot arī kādu minējumu vai faktu interpretāciju, kas attiecas uz ikdienas notikumu vai Blaumanim tuvu cilvēku tēlu un raksturu parādīšanos viņa darbos. Pamatīgums, ar kādu vienos vākos savākts viss, kas mums ir zināms par vienu no ietekmīgākajiem latviešu literātiem, savaldzina un nedaudz biedē. Ir skaidrs, ka šāda veida hronoloģija praktiski vairs nebūs iespējama par mūslaiku autoru dzīvi, no vienas puses – šo funkciju pārņēmis Facebook, bet e-pastu, blogu un tvitera laikmetā šo vēstures liecību autentiskums un saglabāšana kļūst aizvien problemātiskāka."