Neprāta iedomība un augstprātība. Zigmārs Liepiņš pēc ņirgāšanās par citu darbu dabūjis iesauku "vecais īgņa"

Liepiņam ir 66 gadi. Latvijas Nacionālās operas un baleta valdes priekšsēdētājs, komponists Zigmārs Liepiņš, kurš bieži sabiedrības kuluāros tiek saukts par iedomības un augstprātības karali, sociālajos tīklos izteicis sašutumu par to, kāds šogad izskatās Operas skvērs: "Man trūkst vārdu, lai aprakstītu šausmas, kas notiek Operas skvērā. Patiesi kauna traips Rīgas sejā. Uzskatāmībai ievietoju trīs fotogrāfijas , kas uzņemtas šodien un trīs senāku laiku foto. Informācijai- atbildīgie RĪGAS NAMI un RĪGAS MEŽI. Galvenais atslēgas vārds - RĪGAS DOME, kura Rīgu pārvalda, kā Muhosransku!!!"Lūk, atbilde:"Latvijas Nacionālās operas un baleta valdes priekšsēdētāja, komponista Zigmāra Liepiņa sociālajā tīklā Facebook paustais sašutums par to, kāds šogad izskatās Operas skvērs, daudzus nav atstājis vienaldzīgus. Arī mani un daudzus manus kolēģus “Rīgas mežu” Dārzu un parku daļā.Sākšu ar nelielu atkāpi. Cilvēkiem gaumes ir dažādas. Man, piemēram, komponista Zigmāra Liepiņa komponētā rokopera “Lāčplēsis” liekas viens no visu laiku un tautu izcilākajiem skaņdarbiem. Kopš bērnības, kad, pārnākot mājās no skolas, liku klausīties plates ar Rokoperas ierakstu 2.daļās, joprojām zinu to nodziedāt gandrīz no galvas. To apliecinās daudzi mani draugi un paziņas, un arī rokoperas libreta autore Māra Zālīte, jo kopā ar viņas dēlu, manu skolas biedru un tuvu draugu Jāni Ķuzuli esam piedziedājuši arī izcilās dzejnieces māju. Arvienvārdsakot, savulaik izcils komponists un izcils skaņdarbs. Nesaku, ka visa pārējā Z.Liepiņa daiļrade ir Muhosranska, bet, manuprāt, "Lāčplēsis" ir augstākā virsotne, ko Z.Liepiņam nav izdevies atkārtoti sasniegt ne pirms, ne pēc.Taču tas nedod Zigmāram Liepiņam tiesības ķengāties un apvainot citus cilvēkus un viņu darbu tikai tādēļ, ka kaut kas nav viņa gaumē! LIEPIŅA DZĪVES MIRKĻI, KĀ ARĪ IDEĀLI SAKOPTAIS OPERAS SKVĒRS FOTOGALERIJĀIr objektīvie iemesli, kādēļ skats vakar (uzsveru - VAKAR!!!) nebija tas krāšņākais: Pirmkārt, katru gadu Kanālmalas apstādījumi iepretim LNOB jeb t.s. Operas dobe iegūst citas aprises, tādēļ, mainoties ziedu kompozīciju konfigurācijai, mainās arī zālienam atvēlētie laukumi. Zāle iesēta, bet vēl nav ieaugusies. Karstuma dēļ šis process ir ilgāks, zāliens bieži tiek laistīts, taču pa īstam saņemties tam ļaus kārtīgs “Jāņu” lietus un temperatūras normalizēšanās.Otrkārt, atzīsiet taču, ka tagad valda jūnijam netipisks karstums, kas arī neveicina ziedaugu krāšņumu. Mūsu dārznieki ar to cīnās, laistot ziediņus katru dienu vairākas reizes, bet, protams, mūsu cilvēku darba un spēka resursi nav neizsmeļami. Tādēļ vainot Ušakovu, Rīgas pārvaldīšanu kā Muhosransku vai izteikt citas jēlības ir tik pat vietā, kā vainot Rīgas domi tajā, ka pašam sasvīdušas paduses.Visbeidzot, dobe ir tikko ierīkota, bet Z.Liepiņa foto no iepriekšējiem gadiem ir no ziedu pilnbrieda jūlijā. Galerijā arī pats pievienoju foto no iepriekšējo gadu dobēm. Tiešām skaisti! Daudzus iepriekšējos gadus - klasiskā daiļdārzniecības stilistikā, pērn - Latvijas simtgades gadā - stilizētos latvju rakstu un spēka zīmju vijumos. Arī šīs skaistās dobes visus iepriekšējos gadus veidoja tie paši cilvēki, Z.Liepiņa vārdiem runājot, “Muhosranskas pārvaldītāji”.Rīgas apstādījumi nav kauna traips. Parki ir cienījama Rīgas vizītkarte. Lai gan Operas dobe šogad veidota lakoniskāka, tajā ir liela ziedu šķirņu un krāsu dažādība. Dobe jūlijā būs krāšņa, koša un skaista, zāliens zaļš un kopts. Ziedi un mauriņš tik pat izcils, kā visi objekti, kurus apsaimnieko SIA “Rīgas meži” Dārzu un parku daļas dārznieki, kuri savu darbu veic atbildīgi un pēc labākās sirdsapziņas. Pie dobes, kā visus iepriekšējos gadus, fotografēsies pilsētnieki un tūristi. Patiesībā šodien, pēc laistīšanas un mazliet vēsākas nakts dobe jau izskatās savādāk, nekā vakardienas ķengu autora kolāža (pievienoju šodienas foto (galerijā pēdējais)).Šīs pašas “Muhosranskas pārvaldītāju”, SIA “Rīgas meži” apsaimniekotajos mežos auguši un kokzāģētavā sagatavoti augstākās kvalitātes dēļi, kas grezno LNOB skatuvi.Turklāt to paveicām par trīs reizes zemāku cenu nekā būtu maksājuši dēļi, kurus LNOB skatuvei par trīskāršu cenu plānoja iepirkt no Kanādas, nesaimnieciski pārmaksājot un tērējot Latvijas nodokļu maksātāju naudu. Lūk, tas būtu riktīgi Muhosranskas stilā, ko “Rīgas mežiem” izdevās novērst!Labi, pieņemu, ka vienu vecu īgņu nekas nepārliecinās. Bet pārējiem gudriniekiem un gurdiniecēm, kas metās piebalsot ar pretīgiem apvainojumiem (galvenokārt - drausmīgu naidu pret bijušo Rīgas mēru, kam ar šīs dobes zīmējumu, protams, nav nekāda sakara) vai sacentās asprātībās, Rīgas parkus salīdzinot ar dažādos divdomīgos vārdos dēvētām Krievijas sādžām (bet būsim godīgi, vienkārši rupji apvainoja parku dārzniekus, cilvēkus, kuri dara savu darbu), ceru, paliks kauns.Es lepojos ar mūsu ziedu kompozīciju plānotāju un dārznieku darbu! Par skaistu Rīgu!" savu viedokli noslēdz Rīgas meži” valdes loceklis Edgars Vaikulis. Izcilā komponista Zigmāra Liepiņa lieliskā mūzika filmā "Vajadzīga soliste". Septītās debesis. Uzziņai: Rīgas kinostudijas muzikāla spēlfilma "Vajadzīga soliste" (1984). Režisors - Genādijs Zemels. Scenārija autors - Gunārs Liedags. Mūzikas autors - Zigmars Liepiņš. Dziesmu teksta autori - Kaspars Dimiters, Jānis Baltauss. Lomās - Lelde Vikmane (Evija), Jurijs Morozs (Jānis), Helmuts Kalniņš, Varis Vētra, Jānis Jarāns, Andris Bērziņš, Andris Lielais, Jānis Paukštello, Mirdza Martinsone. Juriju Morozu iedziedājis Kaspars Dimiters, Leldi Vikmani iedziedājusi Mirdza Zīvere. Fragmentā redzami - Jurijs Morozs, Lelde Vikmane, Helmuts Kalniņš, Varis Vētra, Andris Lielais, Jānis Jarāns un Jānis Paukštello kā ansambļa "Maskas" dalībnieki, Zigmars Liepiņš un Anita Grūbe kā vakara vadītāji, Imants Vanzovičs un ansamblis "Opus".